Par mani!
Tātad, mani sauc Edijs Tučs. Kā jau jūs nojaušat, mans hobijs ir makšķerēšana. Makšķerēt sāku jau tad, kad varēju noturēt makšķeri rokās. Protams, agrāk man tik atlika piecirst un izvilkt zivi, pārējo izdarīja tētis :D Taču tagad jau esmu 15 gadus vecs un viss jādara pašam, jo būtu diezgan apkaunojuši, ja 15 gados man vēl tētis liktu tārpus un ņemtu nost zivis no āķa, vai ne? Tad nu pa šiem gadiem esmu visu iemācījies darīt pats. Esmu arī apguvis daudzus makšķerēšanas veidus, piemēram, pludiņmakšķerēšanu, spiningošanu, velcēšanu, gruntsmakšķerēšanu, zemledus copi un mans iecienītākais veids ir mušiņmakšķerēšana. Nevaru teikt, ka visos šajos makšķerēšanas veidos esmu profesionālis, taču zivi noķert māku vienmēr. Vai tā ir veiksme, vai tā ir vienkārši pieredze, spriediet paši! Mīļākais no šiem veidiem man, protams, ir mušiņmakšķerēšana. Nezinu kāpēc, taču tieši mušiņmakšķerēšana mani ir ieinteresējusi visvairāk. Pagāja ilgs laiks, kamēr apguvu šo makšķerēšanas veidu un bija brīži, kad gribējās vienkārši tam atmest ar roku, jo nekas nesanāca, taču nepadevos un sasniedzu savu mērķi. Protams, vēl man mācīties ir daudz ko, taču svarīgākos pamatus esmu jau apguvis un pat zinu daudz citu lietu, kas var palīdzēt apmānīt zivi.
Kā jau kārtīgam makšķerniekam jāzin ir ne tikai par makšķerēm un citiem copes rīkiem, bet arī par pašu zivi. Pa šiem gadiem esmu iepazinis var teikt visas zivju sugas, kas dzīvo latvijas ūdeņos. Esmu zivis pētījīs arī nedaudz dziļāk kopā ar profesionāliem ihtiologiem un uzzinājis daudz ko interesantu.
Makšķerēšanu es varētu nosaukt kā savu stihiju vao ko tamlīdzīgu, jo ar katru reizi, es uzzinu daudz ko jaunu un visas šīs lietas mani arvien vairāk ieinteresē. Makšķerēšana, tas tikai hobijs, tas jau ir dzīvesveids.
Tās ir apmēram manas domas par makšķerēšanu un, protams, nedaudz info par mani pašu.
Ne asakas!!!! ; )
Tātad, mani sauc Edijs Tučs. Kā jau jūs nojaušat, mans hobijs ir makšķerēšana. Makšķerēt sāku jau tad, kad varēju noturēt makšķeri rokās. Protams, agrāk man tik atlika piecirst un izvilkt zivi, pārējo izdarīja tētis :D Taču tagad jau esmu 15 gadus vecs un viss jādara pašam, jo būtu diezgan apkaunojuši, ja 15 gados man vēl tētis liktu tārpus un ņemtu nost zivis no āķa, vai ne? Tad nu pa šiem gadiem esmu visu iemācījies darīt pats. Esmu arī apguvis daudzus makšķerēšanas veidus, piemēram, pludiņmakšķerēšanu, spiningošanu, velcēšanu, gruntsmakšķerēšanu, zemledus copi un mans iecienītākais veids ir mušiņmakšķerēšana. Nevaru teikt, ka visos šajos makšķerēšanas veidos esmu profesionālis, taču zivi noķert māku vienmēr. Vai tā ir veiksme, vai tā ir vienkārši pieredze, spriediet paši! Mīļākais no šiem veidiem man, protams, ir mušiņmakšķerēšana. Nezinu kāpēc, taču tieši mušiņmakšķerēšana mani ir ieinteresējusi visvairāk. Pagāja ilgs laiks, kamēr apguvu šo makšķerēšanas veidu un bija brīži, kad gribējās vienkārši tam atmest ar roku, jo nekas nesanāca, taču nepadevos un sasniedzu savu mērķi. Protams, vēl man mācīties ir daudz ko, taču svarīgākos pamatus esmu jau apguvis un pat zinu daudz citu lietu, kas var palīdzēt apmānīt zivi.
Kā jau kārtīgam makšķerniekam jāzin ir ne tikai par makšķerēm un citiem copes rīkiem, bet arī par pašu zivi. Pa šiem gadiem esmu iepazinis var teikt visas zivju sugas, kas dzīvo latvijas ūdeņos. Esmu zivis pētījīs arī nedaudz dziļāk kopā ar profesionāliem ihtiologiem un uzzinājis daudz ko interesantu.
Makšķerēšanu es varētu nosaukt kā savu stihiju vao ko tamlīdzīgu, jo ar katru reizi, es uzzinu daudz ko jaunu un visas šīs lietas mani arvien vairāk ieinteresē. Makšķerēšana, tas tikai hobijs, tas jau ir dzīvesveids.
Tās ir apmēram manas domas par makšķerēšanu un, protams, nedaudz info par mani pašu.
Ne asakas!!!! ; )